mudžinât, tr., verwickeln, verknoten: nemudžini dzijas! Kand., [Nötk., Dond.], Lub. Refl. -tiês,

1) trödeln, pinkern
[Planhof]: nemudžinies tik ilgi mudžinieks ar ģērbšanuos! Ahs. n. RKr. XVII, 40;

[2) sich schnell bewegen,
"šuo tuo ātri darīt": bites mudžinās ap struopu. es visu rītu mudžinājuos pa mājām. kuo gan cilvē̦ks piedzīvuos, bet jāmudžinās pa tuo pasauli vien tik ir! Dond.] S. auch mudzinât(iês).

Avots: ME II, 660

mudžinât,

1): auch Iw., Warkl., (wühlen, verwirren)
Siuxt; ‡

2) quälen
Ogershof; ‡

3) "regen, rege machen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

1): ungeschickt etwas tun
Frauenb.; ‡

3) = režģîties (vom Garn) Sonnaxt; ‡

4) sich quälen (abplagen)
Ogershof.

Avots: EH I, 828