Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mudžināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mudžināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

atmudžināt

atmudžinât, losreffeln, -knoten Dond.: a. samudžinātas dzijas.

Avots: EH I, 156


izmudžināt

izmudžinât, tr.,

1) auseinanderwickeln, entwickeln, entwirren:
samudžinātas dzijas;

2) herauswimmeln lassen:
viņu zeme izmudžināja vardes Psalm 105, 30. Refl. - tiês,

1) sich entwirren, sich entwickeln:
dzijas pašas nuo sevis neizmudžināsies;

2) sich bereit amchen, fertig werden:
viņš mudžinājās, mudžinājās, bet neizmudžinājās.

Avots: ME I, 773


mudžināt

mudžinât,

1): auch Iw., Warkl., (wühlen, verwirren)
Siuxt; ‡

2) quälen
Ogershof; ‡

3) "regen, rege machen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

1): ungeschickt etwas tun
Frauenb.; ‡

3) = režģîties (vom Garn) Sonnaxt; ‡

4) sich quälen (abplagen)
Ogershof.

Avots: EH I, 828


mudžināt

mudžinât, tr., verwickeln, verknoten: nemudžini dzijas! Kand., [Nötk., Dond.], Lub. Refl. -tiês,

1) trödeln, pinkern
[Planhof]: nemudžinies tik ilgi mudžinieks ar ģērbšanuos! Ahs. n. RKr. XVII, 40;

[2) sich schnell bewegen,
"šuo tuo ātri darīt": bites mudžinās ap struopu. es visu rītu mudžinājuos pa mājām. kuo gan cilvē̦ks piedzīvuos, bet jāmudžinās pa tuo pasauli vien tik ir! Dond.] S. auch mudzinât(iês).

Avots: ME II, 660


nomudžināties

[nùomudžinâtiês, sich mit etwas abquälen, abmühen Wid.]

Avots: ME II, 822


pamudžināt

[pamudžinât, etwas verrenken: meitene skriedama pakrita un pamudžināja vienu labās ruokas pirkstu Ahs.]

Avots: ME III, 73


samudžināt

samudžinât Dond., Schlehk, Nötk., Dr., samudžît Jürg., verwühlen Spiess n. U., verknoten Biel. n. U.: dzijas; drātis N. -Kurl., aude̦ktu BW. 2170, 1. nesamudžini diegus, nevarēs vairs izmudžināt! Dond. diegus samudžina, ka tie nav viegli atšķetināmi Nötk. vē̦tra samudžinājuse mežu Vēr. II, 802. Refl. -tiês,

1) sich verwühlen, verwirren;

2) fertigtrödeln, -pinkem:
mudžinājusies, kamē̦r samudžinājusies LP. V, 82. Vgl. samudzināt.

Avots: ME II, 689

Šķirkļa skaidrojumā (8)

dzendzele

dzeñdzele Orellen, etwas Verworrenes, Verknotetes: viss samudžināts kâ viena dz.

Avots: EH I, 355


mudzināt

mudzinât, mudžinât [Dond.],

1) wimmeln machen, verwühlen, verwirren, verknoten:
mudzinât (Kokn., [Erlaa], Gold., Tuck., Spr.,) od. mudžināt matus, linus Etn. IV, 147. tēviņš mani kult gribēja, pātadziņu mudžināja BW. 3048;

2) fig., verwirren, belästigen, stören:
nemudžini man, ļauj strādāt! Dond. kādi ve̦lti trejdeviņi tavu sirdi mudināja (Var.: mudzināja)? BW. 14336. Refl. -tiês,

1) sich verwickeln:
šī mudžinājusies, mudžinājusies, kamē̦r samudžinājusies pa˙visam un pakārusies LP. V, 82;

2) wimmeln:
mudzinās kâ pa skudru pūzni Kand.;

3) eine kleine, heikle Arbeit tun, trödeln, nuscheln:
kuo tik ilgi mudzinies klētī? Kand., Ahs. ve̦lns sāka pie bišu struopa mudžināties LP. VI, 410. Subst. mudžinãjums, das Verwickelte, die Verwikkelung; mudžinâšanâs, das Sichverwickelt; mudžinâtãjs, wer ververwühlt, stört. [Vielleicht zu ai. múhyati "wird irre", mugdhá-ḥ "ver(w)irrt", mōgha-ḥ "eitel, zwecklos".]

Avots: ME II, 660


murkšīties

mur̃kšîtiês (unter murkšît),

2): "murgt, vārgt" (mit ur ) PV.; ‡

3) "mudžināties" (mit ur̃ ) AP.: dzijs sāk m.;

4) sich in fremde Angelegenheiten mischen
AP.: kuo tu tur mur̃kšies, kad tev nav ne·kādas daļas! Zur Bed. vgl. auch izmurkšît.

Avots: EH I, 834


sanazgot

sanazguôt, verknoten: diegu, dziju Sassm. kuo tu še esi sanazguojis un sapiņķuojis, ka ne˙kâ nevar atmudžināt? Dond. Refl. -tiês, sich verknoten: šis sūciens ļuoti sanazguojies Dond.

Avots: ME II, 692


tīpuļains

tīpuļaîns,

1) tĩpuļains C., PS., tīpulaĩns Wid., trübe (vom Wetter)
U., bewölkt: tīpuļains laiks PS. tīpuļainas debesis id.;

2) "samudžināts ar tīmekļiem" (mit ĩ) Nötk.

Avots: ME IV, 202


uzmudzināt

uzmudzinât, uzmudžinât, aufwühlen; (wühlend) auflockern: luopi uzmudzinājuši izklātuos linus Saikava. uzmudžināt gultas maisu Siuxt.

Avots: ME IV, 361


varza

varza (li. várža "Fischwehr" Jaunis Pon. gov. II, 27),

1) der Wirrwarr, wirres Garn
Spr., Aps., Dickeln, Erlaa, Fehteln, Kokn., Odensee, Ramkau, Serben, Stockm., Vīt., (mit ar̂ ) AP., Bers., Borchow, Drosth., Golg., Jürg., Kalz., Kokn., Oknist, Prl., Ronneb., Saussen, Stockm., (mit ar̃ ) Salis; "kas nekārtībā same̦sts, sajaukts" (mit ar̂ ) C., Nötk.: dzijs viena varza, ne+kâ nevar atmudžināt Golg. tīrā varza, ne+kâ vaļā dabūt! Serben;

2) die Fischwehr
Depkin n. U., N.-Bergfried, (mit ar̂ 2 ) Kr.-Würzau, Platohn;

3) = ķīpa 2, ein aus Stricken geflochtener Korb zum Tragen Oknist;

4) eine verwickelte (und unangenehme) Sache
Kokn. n. U., Aps., Lennew., Vīt., (mit ar̂ ) AP., Bers., Gr.-Buschh., Jürg., KL, (mit ar̂ 2 ) Bauske, (mit ar̃ ) Salis; "lietas, kas kādā gaitā kavē" Fehgen, Sessw.; "neveikšanās kādā gaitā" Sessw.; "daudz pūļu, klapatas" Kosenhof (mit ar̃ ), (mit ar̂ ) Druw.; "pīšanās" (mit ar̃) AP.; "возня" Spr.; "niekuošana" Celm.: ar tuo man iznāca liela varza Sessw. iznāce tāda varza, ka lai dievs neduod Gr.-Buschh. man ar pusgraudniekiem liela varza Druw. n. RKr. XVII, 85. šis elles sastrē̦gums, šis mūžīgais murkšis un varza Austriņš Nopūtas vējā 119;

5) "kņada, drūzma" Kosenhof (mit ar̃), eine (lange N.-Peb.) Reihe Vīt.; "virkne" Oberland; eine Menge Sessw., (mit ar̂ ) A.-Laitzen, AP., C., Meiran, (mit ar̂ 2 ) Bauske; "pūlis" (mit ar̂) Bers., Golg., Gr.Buschh., Kalz., Lubn., Meiran; "neliels pūlis" Kosenhof (mit ar̃ ), (mit ar̂) Trik.; "lielāks pulks" (mit ar̂) Druw. n. RKr. XVII, 85; eine Schar ausgelassener Kinder (mit ar̂ ) Jürg.; ein regelloser, wirrer Haufe, eine Schar von Lebewesen (Menschen, Hunden) Nötk.; "eine sich mit unnützer Arbeit beschäftigende Kompagnie" Wessen: tur nāk visi vienā varzā Vīt. saņem tu aiz viena paša zirnīša visa kuopiņa nāk kâ varza līdz N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617. atjāja ve̦se̦la varza zaldātu Trik. vai daudz bija? - tāda varza bija (eine zieml. geringe Anzahl) ebenda. laba varza (ziemlich viel) ebenda. mēs bijām ve̦se̦la varza nebēdnieku Veselis Tīrumu ļaudis. kur nu visus bē̦rnus kâ varzu ņemsi uz ciemu līdzi! Druw. n. RKr. XVII, 85. viņam ve̦se̦la varza radu Bauske;

6) die Verwandtschaft
Sessw. n. U.: viņam liela varza U.;

7) Schimpfwort
Gr.-Jungfernhof n. U.; 8) "ein Geschwätziger" Dickeln. In der Bed. 7 nach Volter Разысканiя 51 aus r. ворзá "шалун, баловник, проказник". In den Bedd. 1-4 (und 5-6?) nebst varzi(s) zu vĕ̅rzēt, vērzt, virz(ī)ties, li. ver̃žti "schnüren", varžýti "mehrfach zusammenschnüren", vir̃žis "Strick", aksl. -vrěsti (prs. - vrьzǫ) "binden", r. пáворозъ "Zugschnut (am Beutel)", č. pov(r)islo "Strohband", an. virgill, and. wurgil "Strick", ae. wyrgan "erwürgen", gr. ὀρχάνη "Zaun", ἔρχατος Hes., alb. φραγμός "entwöhne" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 272 f., Trautmann Wrtb. 355, Persson Beitr. 505, Torbiörnsson Liqmet. II, 102 f., Būga Aist. Stud. 107. In der Bed. 5 zur Wurzel von virk(s)ne u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 266)?

Avots: ME IV, 481, 482


vijāklis

I vijāklis,

1) auch vijakls, Flechtwerk
(vijaklis) St., Depkin n. U.; ineinandergewundene Pflanzen, Ranken (z. B. beim Hopfen) Ramdam, Saucken; verworrenes Garn Saucken (dzijas sašķetinājušās un same̦tušās vijaklā Wessen); ein Geflecht aus Hede, das man Kühen um den Hals legt, damit die Kette nicht drückt Kalnemois; = pine̦kls 1 (vijākls) AP., (vijaklis) N.-Peb.;

2) "samīdītā, samudžināta vietä Bers.;

3) "linu vijamais kāsītis" (vijaklis) Kalzenau; das zum Flechten dienende Gerät
(vijaklis) N.-Peb.: tē̦vs tur nuovietuojies ar visu vijakli. Zu vît.

Avots: ME IV, 582, 583