mur̂kstêt,
mur̃kstê Ahs.,
mur̂kšķêt 2 [Libau, Hasenpot, Nötk.,
mùrkšķêt 2 Kl.,
mur̃kšķêt Salis,
mur̂kšêt 2 Dunika, Līn.],
-u, -ẽju, tr., intr.,
murmeln, in den Bart brummen, [plappern U.],
faseln, [murkšêt Wessen]
undeutlich sprechen: [kaut kuo nesapruotamu, bet priecīgu zem de̦guna murkšķē̦dams Ezeriņš Leijerlaste I, 252.]
kuo nu murkšķi tādas muļķības? Grünh.
viņš neiet pruojām, bet murkšk niekus Vēr. I, 1158.
kâ āzīši murkšē̦dami BW. 32806, 3.
kuo tu murkši, ka ne+˙kā nevar saprast? Mar. Subst.
murkstẽjums, murkstêšana, murkš(ķ)ẽjums, das Gemurmel; murkš(ķ)ê̦tãjs, wer murmelt, faselt. [Zu ai. murklénti "undeutlich sprechen".]Avots: ME II,
670