muŗŗât, s. murrât.

Avots: ME II, 671

murrât, muŗŗât, -ãju, intr., schnurren: kaķis muŗŗā, kad tuo glauda Etn. II, 51. vēl mums stallē murrātājs (= buks) RKr. XVI, 129.

Avots: ME II, 671

murrât: auch Sermus.

Avots: EH I, 835