muršķināt
[
mur̃šķinât,
Verwickeltes losfechten, lösen, entwirren: dzija tâ savē̦lusies, ka vienu kamuolu vajadzēja visu dienu muršķināt Jürg.]Avots: ME II,
671
muršķināt
‡
II muršķinât,
Unwahres reden Lettg.; undeutlich sprechen (mit ur̂ ) Gr.-Buschh.; murren, schnurren: kaķis ē̦zdams muršķina Lettg.; "= mur̂minât" Lubn. n. FBR. XV1I,138 (mit ur̂ ).
aita mur̂šķina ("brē̦c") Erlaa, ("neskaņi blēj") Gr.- Buschh.Avots: EH I,
835