muršķināt

[mur̃šķinât, Verwickeltes losfechten, lösen, entwirren: dzija tâ savē̦lusies, ka vienu kamuolu vajadzēja visu dienu muršķināt Jürg.]

Avots: ME II, 671


muršķināt

II muršķinât, Unwahres reden Lettg.; undeutlich sprechen (mit ur̂ ) Gr.-Buschh.; murren, schnurren: kaķis ē̦zdams muršķina Lettg.; "= mur̂minât" Lubn. n. FBR. XV1I,138 (mit ur̂ ). aita mur̂šķina ("brē̦c") Erlaa, ("neskaņi blēj") Gr.- Buschh.

Avots: EH I, 835