muļķināt

muļˆķinât, foppen, betören: puika ātri apķēra, ka prūsi viegli vien var muļķināt Etn. II, 172. Refl. -tiês, sich foppen, sich betören: neļauj muļķināties.

Avots: ME II, 666


muļķināt

I muļˆķinât: auch (mit uļˆ 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 831


muļķināt

II muļˆķinât 2 Gramsden, das Abc lehren.

Avots: EH I, 831