mēgls

I mēgls "ein Kind, das sich fürchtet" Biel. n. U.

Avots: ME II, 612


mēgls

[II mê̦gls "feucht, sumpfig": tādā mē̦glā vietā zirņi neaug Jürg.]

Avots: ME II, 612


mēgls

[III mê̦gls 2 "abgemagert": m. kaķis Annenburg; aus * mē̦rgls (vgl. mērglis)?]

Avots: ME II, 612