nolupt
nùolupt [li. nulùpti "abschälen"],
1) intr., abgehen, sich ablösen:
gan mazgājuši, gan trinuši, lai visa āda nuolūp LP. III, 43;
[2) tr., betrügen
Bauske: (prūsis) pēc franču kaŗa e̦suot ar franču ķeizaru mainījis zemes gabalus un šuo stipri nuolupis Janš. Dzimtene 2 II, 365;
3) nuolupis cilvē̦ks Ruj., = nùoplīsis v.;
4) nùolupušas ausis C., = nùoļupušas a.].
Avots: ME II, 813
1) intr., abgehen, sich ablösen:
gan mazgājuši, gan trinuši, lai visa āda nuolūp LP. III, 43;
[2) tr., betrügen
Bauske: (prūsis) pēc franču kaŗa e̦suot ar franču ķeizaru mainījis zemes gabalus un šuo stipri nuolupis Janš. Dzimtene 2 II, 365;
3) nuolupis cilvē̦ks Ruj., = nùoplīsis v.;
4) nùolupušas ausis C., = nùoļupušas a.].
Avots: ME II, 813