nobalēt
nùobalêt, intr., ausbleichen, verschiessen(von Farben, von Stoffen): drēbe nuobalējusi Kand. lai tas man nenuobāl (Var.: nenuobāl, nenuobālē 5984], sarkans ruožu vainadziņš BW. 26517.
Avots: ME II, 759
Avots: ME II, 759
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nùobal' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nùobal' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (10)
nobalināt
noballēt
nùoballêt, tr., durch Bälle, Gasterei vergeuden: viņš visu savu nabadzību nuoballē.
Avots: ME II, 759
Avots: ME II, 759
nobalot
nobalsināt
nobalstīt
[nùobalstît N. - Peb., an mehreren Stellen stützen: siênu labi nuobalstīja, lai negāžas.]
Avots: ME II, 759
Avots: ME II, 759
nobalt
nobaltēt
nùobal˜têt, tr., weissen, abweissen: nuobaltē̦ti kapi R. Sk. I, 9. [siena ar spuožu skaļķi nuobaltē̦ta Sirach 22, 15.]
Avots: ME II, 759
Avots: ME II, 759
nobaltināt
[nùobaltinât (li. nubáltinti),
1) = nùobalsinât: n. siênu C.;
2) übertr., makellos machen:
cilvē̦ku Dond.]
Avots: ME II, 759
1) = nùobalsinât: n. siênu C.;
2) übertr., makellos machen:
cilvē̦ku Dond.]
Avots: ME II, 759
nobaltot
nùobal˜tuôt, intr.,
1) weiss, bleich, grau werden (von Haaren):
nuobaltuojuši mati Kaudz. M.;
2) eine kurze Zeit weiss erscheinen, schimmern (von einem weissen Gegenstande):
sarkanie brunči vien tik nuošņāc un apakšas nuobaltuo Janš. [uzskrej pa redeli uz kūtsaugšu veikli un muldīgi, tâ ka zeķes vien tik nuobaltuos Janš. Paipala 5.]
Avots: ME II, 759
1) weiss, bleich, grau werden (von Haaren):
nuobaltuojuši mati Kaudz. M.;
2) eine kurze Zeit weiss erscheinen, schimmern (von einem weissen Gegenstande):
sarkanie brunči vien tik nuošņāc un apakšas nuobaltuo Janš. [uzskrej pa redeli uz kūtsaugšu veikli un muldīgi, tâ ka zeķes vien tik nuobaltuos Janš. Paipala 5.]
Avots: ME II, 759
Šķirkļa skaidrojumā (2)
nobalzīt
[nùobàlzît,
1) = nùoslèpt: n. zagtās mantas C., N. - Peb.;
2) = nùobalstît Warkl. Refl. - tiês, ohne Arbeit weilen: puiši šuodien nuobalzījās līdz pašai pusdienai Wolmarshof.]
Avots: ME II, 759
1) = nùoslèpt: n. zagtās mantas C., N. - Peb.;
2) = nùobalstît Warkl. Refl. - tiês, ohne Arbeit weilen: puiši šuodien nuobalzījās līdz pašai pusdienai Wolmarshof.]
Avots: ME II, 759
nobrukt
nùobrukt, intr.,
1) abfallen, abbröckeln, herabrutschen:
man zeķes nuobrukušas; meton. auch kājas nuobrukušas das Part. nùobrucis, zerlumpt: dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi mē̦dz pārveiduoties; tās vai nu pāriet mazgājamā šķidrumā, vai arī zaudē savu spilgtumu; pirmajā gadījumā krāsviela nuobrūk, uotrā nuoplūk Konv. 2 2941;
[2) = nùobalêt: lindraki nuobrukuši Dond.].
Avots: ME II, 765, 766
1) abfallen, abbröckeln, herabrutschen:
man zeķes nuobrukušas; meton. auch kājas nuobrukušas das Part. nùobrucis, zerlumpt: dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi mē̦dz pārveiduoties; tās vai nu pāriet mazgājamā šķidrumā, vai arī zaudē savu spilgtumu; pirmajā gadījumā krāsviela nuobrūk, uotrā nuoplūk Konv. 2 2941;
[2) = nùobalêt: lindraki nuobrukuši Dond.].
Avots: ME II, 765, 766