nobuldurēt
‡ nùobul˜durêt, eine Zeitlang undeutlich sprechen: karsts kartupelis mutē un nevar it ne˙kuo izkliegt, tikai nuobuldurē vien Kaudz. Izjurieši 216.
Avots: EH II, 35
Avots: EH II, 35
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nùobul' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nùobul' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)
nobultēt
nùobultêt, ‡ Refl. -tiês, die Tür verriegelnd sich einschliessen: nuobultējies vien, cik patīk! gan es tavas bultes izlauzīšu Saikava.
Avots: EH II, 35
Avots: EH II, 35
nobultēt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
nobunkšēt
‡ nùobunkšêt,
1) = nùobunkšķêt Nötk. (mit un̂ ), Wessen: iesita pa muguru, ka nuobunkšēja vien Druw. vē̦de̦rs nuobunkšēja Gramsden, N.- Peb.;
2) = ‡ nùobul˜durêt Allend.
Avots: EH II, 35
1) = nùobunkšķêt Nötk. (mit un̂ ), Wessen: iesita pa muguru, ka nuobunkšēja vien Druw. vē̦de̦rs nuobunkšēja Gramsden, N.- Peb.;
2) = ‡ nùobul˜durêt Allend.
Avots: EH II, 35