nogavēt
nùogavêt, tr., abfasten: gavēni. Refl. -tiês, sich abfasten. nùogavilêtiês, einen Jubelruf aus voller Brust ausstossen: kāda sīka balstiņa nuogavilējās Purap.
Avots: ME II, 784
Avots: ME II, 784
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nùogavilêtiês' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nùogavilêtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
nogavilēt
‡ nùogavilêt, = nùogavilêtiês: "gaŗi rudzi, gaŗi pūŗi!" nuogavilēja ļaudis Atpūta № 633, S. 8.
Avots: EH II, 45
Avots: EH II, 45