nogurdināt
nùogur̃dinât, nùogurinât, fakt., ermüden: ceļuošana pa dzelzceļu mani drusku nuogurdina Vēr. II, 295. [nuogurināja... Jūdu ļaužu ruokas Glück Ersa 4, 4.]
Avots: ME II, 789
Avots: ME II, 789
'nùogurinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: