nùoklankšķêt, intr., erschallen: iedevu viņam pa muguru, ka nuoklankšķēja vien Naud. reiz iesitu aitai; viņas tukšumi nuoklankšķēja Latv.

Avots: ME II, 797

nùoklankšķêt, ‡ Refl. -tiês Siuxt, eine gewisse Zeit hindurch (brüten wollend) gackeln (mit an̂ ² ): vista nuoklankšķējusies dzīvā nabadzībā.

Avots: EH II, 53