nùolaûzît (freqn.) [li. nuláužyti], nùolaûzt [li. nul´užti], tr., abbrechen: kumeliņš... nuolauzīja ruožu zarus BW. 6445. ja, māmīņa nemieluosi, nuolauzīšu kāpostiņus 32758, 1. kad tu kaklu (sprandu) nuolauztu! Refl. - tiês, sich abbrechen, sich abquälen: bet ar šituo - nuolauzies, kâ pie leišu linu ve̦zuma piesējies JR. IV, 82.

Avots: ME II, 808

nùolaûzît, Refl. -tiês: pļaudams nuolauzījîes (nuomuocījies) Heidenfeld.

Avots: EH II, 61