nomužināt

[nùomužinât,

1) = nùomušît Warkl., Kreuzb., Bers.;

2) "nuosmacināt"(?) Bauske.]

Avots: ME II, 823


nomužināt

nùomužinât (unter nùomušît): n. (nuomuocīt) kurmuļus Zvirgzdine; "muokuot nuobeigt (ruotaļīgā nuozīmē)" Auleja; n. (nuokaut, scherzweise) cūku ebenda.Refl. -tiês Auleja "nuomuocīties (ruotaļīgā nuozīmē)": kaķis izķiberējās nuo ūdiņa, cieš nuomužināvies.

Avots: EH II, 71