nopūlēt
nùopũlêt, nùopũlinât, tr.,
1) abmarachen, abstrapazieren, anstrengen:
zirgus, cilvē̦kus, spē̦kus;
2) mit Mühe, Anstrengung wegschaffen:
nuopūlē skapi un šķirstu nuo ve̦zuma un iepūlē pa durvtiņām pajumtē Aps. Refl. -tiês, sich abmühen, abquälen, sichabplacken: viņi nuopūlas ap viņu Rainis.
Avots: ME II, 835
1) abmarachen, abstrapazieren, anstrengen:
zirgus, cilvē̦kus, spē̦kus;
2) mit Mühe, Anstrengung wegschaffen:
nuopūlē skapi un šķirstu nuo ve̦zuma un iepūlē pa durvtiņām pajumtē Aps. Refl. -tiês, sich abmühen, abquälen, sichabplacken: viņi nuopūlas ap viņu Rainis.
Avots: ME II, 835