nopukoties

nùopukuôtiês, nùopukâtiês Spr., sich abärgern, heftig pochen: viņš nuopukuojās par šiem izde̦vumiem Kleinb. viņš tâ nuopukājās, it kâ kas liels būtu nuoticis Wain.

Avots: ME II, 834


nopukoties

nùopukuôtiês: vīrs par tādu paduomu gan nuopukuojies Pas. XIII, 63.

Avots: EH II, 78