nùoputinât, tr.,

1) abstäuben:
zābakus; putekļus nuo drēbēm; nuoputināt brunčus;

[2) abschäumen:
gaļa... neir labi nuoputināta Für. I, unter gaļa;]

3) abstümen:
sniegs nuoputinājis laukus un pļavas.

Avots: ME II, 835

nùoputinât, ‡

4) verlieren
Vank.: viņš ceļā nuoputinājis visus deķus. ‡ Refl. -tiês Dunika u. a., sich die Kleider abstäuben: izej ārā, nuoputinies!

Avots: EH II, 79