nora
nuõra,
1) ein abgearbeitetes, als Weide dienendes Stück
Land: lai nesaka sveša māte, (guovis) sausā nuorā guldinātas BW. 28988, 2. viņš nuogājis nuoriņā, kur vis˙apkārt biezs mežs bijis LP. V, 189;
2) ein Feldrain
B. Vēstn. Aus nuôara.
Avots: ME II, 836
1) ein abgearbeitetes, als Weide dienendes Stück
Land: lai nesaka sveša māte, (guovis) sausā nuorā guldinātas BW. 28988, 2. viņš nuogājis nuoriņā, kur vis˙apkārt biezs mežs bijis LP. V, 189;
2) ein Feldrain
B. Vēstn. Aus nuôara.
Avots: ME II, 836