notašķīt
nùotašķît, nùotašķât LP. V, 137, nùotaišķît Egl. Zil. ciet. 73, tr., beschmutzen, besudeln: virums nuotašķīja apģē̦rbus LP. 1V, 175. Refl. -tiês, sich besudeln, sich beschmutzen: kâ viņš ar dubļiem nuotašķījies Berķene n. RKr. XVI, 43.
Avots: ME II, 872
Avots: ME II, 872