nùoticêt, intr., tr., fest, unerschütterlich glauben: mēs viņam nuoticējām Stari II, 501. viņš ir ne˙re̦ti nuoticējis pārspīlē̦tām valuodām A. XX, 214.

Avots: ME II, 874

nùoticêt: ķēniņš vis nenuoticējis Pas. VI, 352. ‡ Refl. -tiês, sich anvertrauen Grawendahl: tādam bij ... tam vīram būt, kuŗam mēs varē̦tum n. Manc. Spred. ⁴ , Pielik., S. 26.

Avots: EH II, 100