novājināt

nùovâjinât, nùovâjuôt, tr., abschwächen, abmagern, erschöpfen (auch vom Boden): slimības, gŗūti darbi, sirdē̦sti nuovājina od. nuovājuo cilvē̦ku. lini nuovājina zemi. Refl. -tiês, mager, erschöpft werden: viņa ēst aizmirsa, nuovājuojās un nuovārga AU.

Avots: ME II, 883