naģis

I naģis, s. naģe.

Avots: ME II, 689


naģis

I naģis,

1): auch Kand., Popen, Stenden, Windau.

Avots: EH II, 2


naģis

II naģis, ein Starblinder Wid.; ein böser Geist, der nachts Resiende irrführt U.

Avots: ME II, 689