nar̂stît (li.
nárstyti "untertauchen"), -u, -ẽju, nar̂šķît, ņar̂stît, tr., freqn.,
1) einfädeln, einziehen: nārstīt auklas ragavu kuokuos (narās) Bers., Laud.;
2) verwirren, verknoten: par kuo tu dziju naršķi? dziju nevajaga ņarstīt Mar. n. Rkr. XV, 127, 128.
Avots: ME II,
693