Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ne̦lga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ne̦lga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (8)

nalga

nalga BW. 13332 var. (aus Schrunden), = ne̦lga. Wenn wirklich niederlettlsch, aus *nealga?

Avots: EH II, 4


nelga

ne̦l˜ga [auch C., Nigr., Ruj.,Tr.], comm., der Toŗ Taugenichts: neesi ne̦lga! LP. II, 45. ne̦lga, kas suola, vīrs, kas dara. labāk savu vainadziņu pret celmiņu sadauzīju, nekâ devu nuovalkāt tautu ne̦lgas māsiņai BW 24591. nelietis, kas nedeŗ ne̦lga Etn. IV, 148. Nach JK. V, 21 auch nel,ģis. [Wohl aus * ne - e̦lga; zu li. el˜gtis "sich betragen" le. elgtiês (s. dies) "sich beherrschen".]

Avots: ME II, 721


nelgs

ne̦lgs, = ne̦l˜ga: šitie ne̦lgi (Var.: ne̦lgas) mūs[u] māsiņas nevedīs BW. 17184, 3. ne̦lgi (Var.: nieki) sveši ļaudis pret maniem bāliņiem 20899, 2. (Adj.?) n. viens, ne̦lga uotra Janš. Bandavā I, 237.

Avots: EH II, 15


peigoņa

peîguoņa "peiksts, nīkuonis, ne̦lga" Vīt. Zu ae. ficol "unzuverlässig", an. feikn "Verderben", ahd. feihhan "Arglist", la. piger "verdrossen, träg", piget "es verdriesst"?

Avots: ME III, 192



sasodīt

sasùodît, tr.,

1) verdammen
U., Spr.; gew. das Partizip in Flüchen, Verwünschungen gebraucht: ak tu sa˙suodīts (sasuodāms Dond.)! Br. sak. v. I562, verdammt! sa˙suodīts cilvē̦ks! verdammter, verfluchter Kerl! U. ak tu, sa˙suodīta ragana! LP. V1I, 556. ak tu, sa˙suodīts kŗup[j]a puika! Dīcm. pas. v. I, 9. sa˙suodīts ve̦cs ne̦lga! Lautb. Luomi 184. saimnieks pukuojies: "ak tu sa˙suodīts kverplis, kuo tu bļauji?" LP. VI, 251. ak tu sa˙suodīta nelaime! Br. sak. v. 1570;

2) mancherlei bestrafen:
tas nu ir atkal sasuodīts Nigr.

Avots: ME III, 752


snurķis

snùrķis Ermes, (mit ur̂ 2 ) Zögenhof,

1) = snuķis Bauske: staigā snurķi (Var.: snuķi) uzcē̦luse BW. 25358 var.;

2) ein Schimpfname
Memelshof: ne tu, snurķi (Var.: ne̦lga), man[i] audzēji 21808, 2 var.; snur̂ķis 2 "ein geistig unentwickelter Knabe" Wandsen.

Avots: ME III, 979


vīrs

vĩrs (li. vyras, apr. wijrs, ai. vīrá-ḥ, av. vīra- "Mann"), vìris 2 (zu vergleichen mit apr. acc. s. wijrin??) Eversmuiža n. FBR. VI, 38,

1) der Mann; der Ehemann; der Knecht, Arbeiter
Frauenb., Siuxt: Sprw. vīrs kâ lācis Br. sak. v. 1445. vīrs kâ uozuols 1446. vīrs kâ cimds von einem kleinen Mann gesagt) Etn. II, 63. kāds vīrs, tāda ce̦pure JK. II, 664. vīram vīra dūša RKr. VI, 1005. vīrs un vārds (ein Mann ein Wort)! Br. sak. v. 1438. vīrs pie vārda - kuģis pie e̦nkura Birk. Sakāmv. 72. vīrs pie vārda - vērsis pie valga. vīrs suola - vīrs dara Birk. Sakāmv. 72. ne̦lga, kas suola; vīrs, kas dara Br. sak. v. 855. ve̦cs vīrs - kumeļa prāts 1442. labāk cirvis bez kāta nekâ vīrs bez prāta 195. nauda gudra vīra ruokā 831. labāk apakš ve̦ca vīra bārzdas, nekâ apakš jauna vīra pātagas Etn. II, 45. lai būt[u] žīdiņš, kad tik vīriņš! Birk. Sakāmv. 38. vīrs pret vīru! Frauenb. lai iznīkst nelaimes kâ ve̦ca vīra darbi Br. 72. arājs vīrs tev, māsiņa! BW. 26934 var. dzē̦rājs vīrs tev, māsiņaa! 26953, kalpa vīrs (ein Knecht) 22257. bruņuots vīrs 30063, 1. sīks vīriņš Kaudz. M. 14. labs vīra gabals, ein heranwachsender Junge U. ceļa vīrs,

a) ein Reisender, ein Wanderer;

b) das Kind, das geboren wird
Br. 39. guoda vīrs, ein Ehrenmann. jaunais vīrs, der junge Ehemann: brūtgāns nu tik bija jaunais vīrs BW. III, 1, S. 93. jaunā vīra līgavai BW. 1086. kara vīrs, der Krieger, Soldat: ķeize̦ram kara vīrs BW. 1899 var. māsas vīrs, der Schwager, der Mann der Schwester: svaini, svaini, māsas vīr! BW. 25768. sievas vīrs, ein verheirateter Mann Salis: sievas vīri sievām dzied, es padziedu meitiņām BW. 572, 5. es devu paduomu nuodzīvuot par ve̦cpuisi, bet kādus mēnešus pēc tam jūs bijāt sievas vīrs Lautb. Lomi 185. piektais vīrs, zu 4 grösseren Männern bei einer Feldarbeit ein halberwachsener Junge als Fünfter N.-Autz n. U. senāk saimnieki turēja pa divi, trīs vīri (Knechte) Siuxt. tas sūtīja vienu nuo saviem vīriem MWM. X, 416. šuogad e̦smu gan ticis vīruos, sagt ein Wirt, der viele männliche Arbeiter beschäftigt Frauenb. kur vajadzīgs daudz palīgu, uzaicina, lai sanāk vīruos ebenda. vīruos saiet, eine Prügelei beginnen ebenda. pie vīra iet U., iziet, heiraten (von einem Mädchen gesagt). pie vīra būt, verheiratet sein (vom Weibe gesagt) U. vīrā (vīruos) būt, in einergünstigen Lage sein: puisis nu vīrā: liela ze̦lta kaudze, muiža un kēniņa meita par sievu LP. IV, 108. bet kučieris, tas nu bij vīrā 138. bet zē̦ns nu bij vīruos 23. labi, - pavārs vīrā V, 83. Sīmanītis ir atkal vīrā Seifert Chrest. III, 2, 129;

2) (ironisch) fürs Pronomen viņš (er):
ne˙kā nesekmējās vīram (vom Teufel gesagt) LP. VII, 1175. vīrs cieši aizmiga (auf eine Spinne zirneklis - bezogen) 1184. vīram izgāja plāni (auch auf ein Tier bezogen);

3) garais vīrs, der Mittelfinger:
trīs pirmuos pirkstus: īksti, puodulaižku un garuo vīru Kaudz. Izjurieši 278. Zu lat. vir, air. fer, got. wair "Mann" u, a.; wahrscheinlich zu lat. vīs "Kraft" gehörig; s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 314 f.

Avots: ME IV, 642