Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'neatlaidīgi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'neatlaidīgi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (8)
mizot
mizuôt,
1): auch Frauenb. (bet kartupeļus luoba), Grawendahl, Hasenp., Schnehpeln (bet kartupeļus laupa), Sessw.;
3): auch AP., C., Gr: Sessau, Sessw.; stark regnen
Seyershof;
4): eilig gehen
Nötk. ‡ Refl. -tiês,
1) eifrig schälen
Orellen: mizuojaities nu! cilvē̦ki gaida ēst;
2) "neatlaidīgi cīnīties kuo sasniegt (paveikt)" Seyershof: es mizuojuos māsai līdz (vom Lernen in der Schule);
3) m. pa kruogiem Seyershof "dzert un uzdzīvuot".
Avots: EH I, 820
1): auch Frauenb. (bet kartupeļus luoba), Grawendahl, Hasenp., Schnehpeln (bet kartupeļus laupa), Sessw.;
3): auch AP., C., Gr: Sessau, Sessw.; stark regnen
Seyershof;
4): eilig gehen
Nötk. ‡ Refl. -tiês,
1) eifrig schälen
Orellen: mizuojaities nu! cilvē̦ki gaida ēst;
2) "neatlaidīgi cīnīties kuo sasniegt (paveikt)" Seyershof: es mizuojuos māsai līdz (vom Lernen in der Schule);
3) m. pa kruogiem Seyershof "dzert un uzdzīvuot".
Avots: EH I, 820
rosināt
rùosinât, tr., bewegen, regen, anregen, antreiben: ar saviem rakstiem tas neatlaidīgi bija ruosinājis ideju, ka latviešiem vajag piekuopt kuģuošanu De̦glavs Rīga II, 1, 386. idejas, kas... dzīvi ruosina A. v. J. 1897, S. 68. ruosinādams dzīvuo St., er lässt sich sein Hauswesen angelegen sein. Zu ruoss.
Avots: ME III, 582
Avots: ME III, 582
smakteņ
smērtinai
tirdīt
tir̂dît: auch Oknist (prs. tir̂dīju), Alswig, N.-Laitzen, Smilt., (mit ir̃) Dunika, Jürg., Lemb., (mit ìr) Serben, (mit ìr 2 ) Linden in Livl., (mit ir̂ 2 ) Allendorf, OB., Zögenhof, ("neatlaidīgi izprašņāt") Seyershof. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 730.
Avots: EH II, 683
Avots: EH II, 683
zvadzināt
zvadzinât,
1) fakt. zu zvadzêt, = svadzinât 2, schellen, tönen machen U., klappern, klingen, klirren machen, lassen: kundziņš naudu zvadzināja (Var.: žvadzināja, zvārdzināja) BW. 28261 var. cimdā naudu zvadzināja (Var.: žvadzināja) 11726; 22342. iemauktiņus zvadzināja (Var.: žvadzināja) 1943 var.; 2716. atslē̦gas zvadzinuot LP. VII, 897. Vācija... zvadzināja ar ieruočiem A. Brigader Dauagava I, 15;
2) plappern
U.; öfters ein leeres Gespräch wiederholen AP. n. U., Bauske, Bers.; "pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt" Trik., Wolmarshof: kuo tu te zvadzini visu rītu? Bauske, Bers.,
3) laut lachen
AP.: kuo nu tik daudz zvadzini!
4) häufig wiehern
VL. n. U.;
5) vom Geschrei der Elster:
žagatas zvadzināja BW. 11950 (ähnlich: 23380 var.; 33673);
6) "sich hören lassen"
VL. n. U.
Avots: ME IV, 761
1) fakt. zu zvadzêt, = svadzinât 2, schellen, tönen machen U., klappern, klingen, klirren machen, lassen: kundziņš naudu zvadzināja (Var.: žvadzināja, zvārdzināja) BW. 28261 var. cimdā naudu zvadzināja (Var.: žvadzināja) 11726; 22342. iemauktiņus zvadzināja (Var.: žvadzināja) 1943 var.; 2716. atslē̦gas zvadzinuot LP. VII, 897. Vācija... zvadzināja ar ieruočiem A. Brigader Dauagava I, 15;
2) plappern
U.; öfters ein leeres Gespräch wiederholen AP. n. U., Bauske, Bers.; "pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt" Trik., Wolmarshof: kuo tu te zvadzini visu rītu? Bauske, Bers.,
3) laut lachen
AP.: kuo nu tik daudz zvadzini!
4) häufig wiehern
VL. n. U.;
5) vom Geschrei der Elster:
žagatas zvadzināja BW. 11950 (ähnlich: 23380 var.; 33673);
6) "sich hören lassen"
VL. n. U.
Avots: ME IV, 761
zvandzināt
zvañdzinât Karlson (li. žvanginti "klirren" Geitler Lit. Stud. 123),
1) = zvadzinât 1 U., Ellei, Nötk., Sessau, (mit añ ) Bauske, Schibbenhof, (mit àn 2 ) Schwanb.: nažus un dakšiņas; ar kaŗoti gar glāzi. saujā naudu zvandzināja BW. 14213 (aus Kand.). zaglīgām guovīm piesien ganībā zvaniņu, lai zvandzina, lai nevar nuošķirties Nötk.;
2) viel über einunddasselbe Thema sprechen
(mit añ ) Schibbenhof; "pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt" (mit añ ) Mezküll. Soweit nicht aus zvadzinât und zvanît kontaminiert, wohl als ein Kuronismus zu li. žvangėti "tönen" (bei Geitler Lit. Stud. 123 und Miežinis), žvengtì "wiehern", sužvìngti "in Wiehern ausbrechen", aksl. zve̦go, "verkünde", r. звягу "schwatze; belle", wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 642.
Avots: ME IV, 765
1) = zvadzinât 1 U., Ellei, Nötk., Sessau, (mit añ ) Bauske, Schibbenhof, (mit àn 2 ) Schwanb.: nažus un dakšiņas; ar kaŗoti gar glāzi. saujā naudu zvandzināja BW. 14213 (aus Kand.). zaglīgām guovīm piesien ganībā zvaniņu, lai zvandzina, lai nevar nuošķirties Nötk.;
2) viel über einunddasselbe Thema sprechen
(mit añ ) Schibbenhof; "pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt" (mit añ ) Mezküll. Soweit nicht aus zvadzinât und zvanît kontaminiert, wohl als ein Kuronismus zu li. žvangėti "tönen" (bei Geitler Lit. Stud. 123 und Miežinis), žvengtì "wiehern", sužvìngti "in Wiehern ausbrechen", aksl. zve̦go, "verkünde", r. звягу "schwatze; belle", wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 642.
Avots: ME IV, 765