necerēt

nùocerêt,

1) bestimmen:
Sprw. lai dievs dara, kuo nuocerējis. tas viņam nuoce̦rē̦ts LP. VII, 186;

2) im Auge haben, sich erwählen:
ce̦rē̦dams nuocerēja manu zīļu vainadziņu BW. 24553. zē̦ni nuocerēja katrs savējuo Druva II, 482.

Avots: ME II, 768