negantnieks
negañtniẽks, f. -niẽce, negañtnis Kleinb., f. -tne, auch negantis, fem. -te, [negantē̦ns Jaunie mērn. laiki I. 24], ein Massloser, Ruchloser, Abscheulicher: arī tai bija maz jācieš nuo negantnieka viegli negantnieci VI, 485. tuo nu gan negantis uzsūtījis ar ūdeni un maizi VII, 647.
Avots: ME II, 712
Avots: ME II, 712