nejẽdzîgs, einfältig, unverständig, unsinnig, sinnlos: nejēdzīgs tautu dē̦ls man prasīja bagātības BW. 4856. brāļi par tik nejēdzīgu sviedienu apsmēja jaunākuo LP. V, 379.

Avots: ME II, 717

nejẽdzîgs,

1): n. (unmündig)
bē̦rns BielU.; ‡

2) verpicht
AP.: tīri n. uz zirgiem; ‡

3) hässlich (?):
sagaidīja (sc.: meitu) ar darvu aplijušu, me̦lnu, cieši nejēdzīgu Pas. V, 324 (aus Dricēni).

Avots: EH II, 13