nelādzīgs
nelãdzîgs,
1) ungehörig, hässlich:
nelādzīgas duomas Stari II, 608; nelādzīgi darbi MWM. VIII, 189. nelādzīgas jūtas vēlās un cēlās uz augšu A. XII, 816;
[2) untauglich, unbrauchbar
U.].
Avots: ME II, 720
1) ungehörig, hässlich:
nelādzīgas duomas Stari II, 608; nelādzīgi darbi MWM. VIII, 189. nelādzīgas jūtas vēlās un cēlās uz augšu A. XII, 816;
[2) untauglich, unbrauchbar
U.].
Avots: ME II, 720