nelabums [li. nelabùmas "Boshaftigkeit"], das Schlechte, Böse, der Schaden: nelabums, kas tur virsū pluduoja, e̦suot pruojām LP. V, 12. nuo tam mums neceļas ne˙kāds labums, bet vienīgi nelabums.

Avots: ME II, 719, 720

nelabums, ‡

2) eine Krankheit
Salis, Wessen: kad sive̦nam ir tāds n. klātā, tad viņš dzeŗ vircu Salis; ein Geschwür an einer zerquetschten Stelle Wessen; "vieta ādā, kas pūžņuo, milst" Kaltenbr.

Avots: EH II, 14