nelādzīgs

nelãdzîgs,

1) ungehörig, hässlich:
nelādzīgas duomas Stari II, 608; nelādzīgi darbi MWM. VIII, 189. nelādzīgas jūtas vēlās un cēlās uz augšu A. XII, 816;

[2) untauglich, unbrauchbar
U.].

Avots: ME II, 720


nelādzīgs

nelãdzîgs,

2): n. (nichtsnutzig)
cilvē̦ks BielU.

Avots: EH II, 15