nenùoziedzîgs, unschuldig, makellos: bij taisns, nenuoziedzīgs vīrs savā laikā I Mos. 6, 9.

Avots: ME II, 725

nenùozìedzîgs: schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 298).

Avots: EH II, 17