neomīgs

neuomîgs, unvernünftig, verrückt Paul.

Avots: ME II, 738

neuomîgs: tu varēji pats paļauties uz dievu, bet ne citus tâ mācīt, neuomīgais cilvē̦ks! Kaudz. Izjurieši 157.

Avots: EH II, 22