Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nenuoteikts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nenuoteikts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (11)
delveris
delveris: Demin. delveriņš BW. 3130, 1; 14000, 13 var.; fem. delvere Janš. Dzimtene II, 118, Demin. delverīte BW. 93;
2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del˜veŗi ir); "nenuoteikts">nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit elˆ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 315
2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del˜veŗi ir); "nenuoteikts">nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit elˆ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 315
elberis
elberis: "aplamis, nenuoteikts">nenuoteikts, vieglprātīgs cilvē̦ks" Saikava (mit èl 2 ).
Avots: EH I, 367
Avots: EH I, 367
lepens
ļorstaks
ļorstaks, ein schmutziger, zerlumpter Vlensch Adsel; [ļorstaks"kaut kas šķidrs, nenuoteikts" (von Kieidern od. Menschen) Neu-Laitzen. Mit hochle, o resp. a aus a resp. e̦?]
Avots: ME II, 541
Avots: ME II, 541
saraustīt
saraûstît, freqn.,
1) tr., (mehrfach) zerreissen, entzweizerren, auseinanderzerren:
zirgi... saraustīja ze̦lta gruožus BW. 33693. pavada bij saraustīta Krišs Laksts 47, ķēniņš liek... viltnieku sagrābt un četriem me̦lniem zirgiem saraustīt LP. IV, 281. kad bē̦rns žaguo, tad saka, ka viņš saraustīšuot visas savas iekšiņas Etn. II, 163. saraustījuši visus dzelžus (Gitter) LP. VI, 217. dusmās saraustīji būrīša drātis Niedra. vaga izskatās saraustīta, izplūkāta Stari III, 225;
2) Part. saraûstîts, fig., kurz, abgebrochen, unvollständig, undeutlich, verzerrt:
viņa sāka saraustītuos teicienuos Asp. 9. saraustītiem vārdiem... tē̦luoja Alm. Kaislību varā 114. Mārtiņš runā... saraustīti, neskaidri A. Upītis J. l. 8. nav nedz gaišs, nedz tumšs, bet ir kaut kas nenuoteikts, saraustīts JR. V, 96. saraustītie murgi MWM. XI, 114;
3) tr., intr., stark zerren
(perfektiv): ve̦lns... saraustīja ple̦cus, un nuobrīnuojās Pas. III, 236 (aus Bikava). Ješkam patīkas, kad Laimiņa sarausta aiz auss Krišs Laksts 57. Refl. -tiês,
1) sich überheben, sich überanstrengen:
sieva caur un caur sevi saraustījusēs pēc gŗūtiem darbiem Sassm., Ahs. n. RKr. XVII, 50;
2) sich plötzlich (eine kurze Weile) bewegen:
uola saraustās JK. V, 1. 44.
Avots: ME II, 713
1) tr., (mehrfach) zerreissen, entzweizerren, auseinanderzerren:
zirgi... saraustīja ze̦lta gruožus BW. 33693. pavada bij saraustīta Krišs Laksts 47, ķēniņš liek... viltnieku sagrābt un četriem me̦lniem zirgiem saraustīt LP. IV, 281. kad bē̦rns žaguo, tad saka, ka viņš saraustīšuot visas savas iekšiņas Etn. II, 163. saraustījuši visus dzelžus (Gitter) LP. VI, 217. dusmās saraustīji būrīša drātis Niedra. vaga izskatās saraustīta, izplūkāta Stari III, 225;
2) Part. saraûstîts, fig., kurz, abgebrochen, unvollständig, undeutlich, verzerrt:
viņa sāka saraustītuos teicienuos Asp. 9. saraustītiem vārdiem... tē̦luoja Alm. Kaislību varā 114. Mārtiņš runā... saraustīti, neskaidri A. Upītis J. l. 8. nav nedz gaišs, nedz tumšs, bet ir kaut kas nenuoteikts, saraustīts JR. V, 96. saraustītie murgi MWM. XI, 114;
3) tr., intr., stark zerren
(perfektiv): ve̦lns... saraustīja ple̦cus, un nuobrīnuojās Pas. III, 236 (aus Bikava). Ješkam patīkas, kad Laimiņa sarausta aiz auss Krišs Laksts 57. Refl. -tiês,
1) sich überheben, sich überanstrengen:
sieva caur un caur sevi saraustījusēs pēc gŗūtiem darbiem Sassm., Ahs. n. RKr. XVII, 50;
2) sich plötzlich (eine kurze Weile) bewegen:
uola saraustās JK. V, 1. 44.
Avots: ME II, 713
šaudelīgs
‡ šaũdelīgs Seyershof "nenuoteikts; kas kuo iesāk, bet nepabeidz"; "kas šaudās jeb šaudelējas" PV.
Avots: EH II, 622
Avots: EH II, 622
šlenderīgs
šlènderîgs 2 ,
1): auch (mit en) Fehteln; man šuoreiz izgāja šlenderīgi (= "vīluos cerībās") ebenda; ‡
3) "sich herumzutreiben liebend"
(mit eñ) Rīga, Ruj.; ‡
4) "nenuoteikts" Lubn.; ‡
5) "trunken, besoffen"
Lubn.
Avots: EH II, 642
1): auch (mit en) Fehteln; man šuoreiz izgāja šlenderīgi (= "vīluos cerībās") ebenda; ‡
3) "sich herumzutreiben liebend"
(mit eñ) Rīga, Ruj.; ‡
4) "nenuoteikts" Lubn.; ‡
5) "trunken, besoffen"
Lubn.
Avots: EH II, 642
šolderīgs
‡ šol˜derīgs Seyershof "nenuoteikts, vieglprātīgs": viņš tāds š., - suola un nepilda.
Avots: EH II, 654
Avots: EH II, 654
šolderis
svārsts
I svārsts,
1) ein Hebel;
2) eine Art Instrument
A. XXI, 441;
3) "kas svārsta" Vīt.; ein wackelnd gehender Mensch
Bers., Adsel; "nenuoteikts (unbeständig?) cilvē̦ks" Laud., Lasd.; ein fauler und ungewandter, der Arbeit ausweichender Mensch N. - Peb.; ein Faulpelz Holmhof; "kas svārstās; svars, kuo pieliek akas vindai" (mit ā`r) Nötk.
Avots: ME III, 1145
1) ein Hebel;
2) eine Art Instrument
A. XXI, 441;
3) "kas svārsta" Vīt.; ein wackelnd gehender Mensch
Bers., Adsel; "nenuoteikts (unbeständig?) cilvē̦ks" Laud., Lasd.; ein fauler und ungewandter, der Arbeit ausweichender Mensch N. - Peb.; ein Faulpelz Holmhof; "kas svārstās; svars, kuo pieliek akas vindai" (mit ā`r) Nötk.
Avots: ME III, 1145