nerātnis

nerãtnis, nerãtnē̦ns [Bauske, Bers.], nerãtniẽks der Ungezogene, Unartige: tu mīļi smaidīt par šituo nerātneņu Sudr. E. ai dieviņ, kuo darīšu? nerātnītis mani rāja BW. 21650.

Avots: ME II, 729