niẽcîgs, (li. niekìngas "nichtig"),

1) nichtig, winzig, fade:
jūs neatrodat tur ne˙kā niecīga MWM. X, 273. bez Miškas viss tik gaŗlaicīgs un niecīgs Adam. augļus nȩs nuo nekrāšņiem un niecīgiem ziediem Kaudz.;

2) kleinlich:
cienmāte ir ļuoti greznīga un dikti niecīga Apsk. niecīgs – mazs, sīks, tāds, kas mīl ar niekiem kauties Gru"nh.

Avots: ME II, 748

niecîgs,

2): "Apsk." ME. II. 748 zu ersetzen durch "Janš, Apsk. 1902, S. 18".

Avots: EH II, 27