Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'niecīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'niecīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

gudreniecīgs

‡ gudreniecīgs,* das Wesen eines Klüglings habend: daudz svešu, niķīgi gudreniecīgu laimes meklētāju Kaudz. Jaunie mērn. laiki.

Avots: EH I, 416

krāpniecīgs

‡ krāpniecĩgs, betrügerisch: krāpniecīgie svešnieki Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 100.

Avots: EH I, 645

niecīgs

niecîgs,

2): "Apsk." ME. II. 748 zu ersetzen durch "Janš, Apsk. 1902, S. 18".

Avots: EH II, 27

radniecīgs

radniecîgs,* radniecisks*, verwandt, gleichartig: par ideālu bē̦rna dvēsele sev uzņe̦m tikai radniecīgas dabas, radniecīga rakstura cilvē̦ku A. v. J. 1904, S. 901.

Avots: ME III, 462

svešniecīgs

‡ svešniecīgs, fremd anmutend: svešniecīgus audumus Vīndedze 67. smīnēja greizi un svešniecīgi Rūžu Kr. 229.

Avots: EH II, 615

tieselniecīgs

tieselniecîgs, händelsüchtig: tu esi tieselniecīga palaidne Kaudz. Jaunie mērn, laiki IV, 157.

Avots: ME IV, 214

tukšniecīgs

tukšniecîgs, arm (?): nuo tukšniecīga puikas uzcīnījies līdz šim stāvuoklim Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 218.

Avots: ME IV, 256

zīlniecīgs

zĩlniecîgs, wahrsagerisch: dažādiem zīlniecīgiem nuostāstiem un paredzējumiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 114.

Avots: ME IV, 733

Šķirkļa skaidrojumā (15)

bērslītis

‡ bẽslītis Ceļi III, 124, etwas Nichtiges, Schwachliches (niecīgs, nevarīgs).

Avots: EH I, 217

best

best, be̦du [auch bežu Bielenstein LSpr. II, 394], bedu, tr., graben [Kolup], beerdigen PS., [Rujen, Wolmar], (scheint in Kurl. nicht mehr gebr. zu sein): duobi best, eine Grube graben LP. V, 14. [tur agrāk vilkiem be̦stas duobes Marienburg]. cūkas tavas saknes beda BW. 2792. tu, tautieti, nebed akas 21670, 2. līdz lejā kāpju, līķus be̦d Latv. niecīgs tuopu zemē be̦sts G. L. be̦damā diena, der Tag der Beerdigung. be̦dumi RKr. XV, 107, [Salisb.], Ausgegrabenes (cūkas be̦dumi Mar.), Maulwurfshaufen. [nebst li. bèsti "stechen, stecken, graben" zu bedre und badît (s. dies).]

Avots: ME I, 280, 281

blēņīgs

blèņîgs: wertlos, dumm, leer: blēņīgas zīmītes Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 174. cik tu b. esi būdams dzīvs, cik niecīgs nuomiris! Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 795.

Avots: EH I, 229

cēbars

‡ cē̦bars, ein nichtiger ("niecīgs") oder langsamer Mensch od. ein solches Tier Siuxt n. Fil. mat. 67. mazs zirdziņš, kâ tāds cē̦bariņš.

Avots: EH I, 267

izdrebt

izdrebt "?": niecīgs, izdre̦bušas mājeles Duomas II, 423; [izdrebis Dunika "verwittert, ausgefault"; in Borchow angeblich dafür: izdrebējis].

Avots: ME I, 729

knipis

knipis,

1) ein Knippchen, Schnippchen
U. knipi sist, mest, cirst, ein Schnippchen schlagen: mēs te sēžam druošībā un me̦tam viņam knipi aiz muguras Degl. gāju puišus brāķē̦dama, knipjus vien mē̦tādama BW. 9627, 3 var.

2) [ein Knirpes
Nigr.]: mazs, niecīgs vīrelis, tāds knēvelis, tāds knipis Austr. v. J. 1896, S. 106. [Wenigstens in der Bed. 1 aus d. nipp "Schnippchen".]

Avots: ME II, 247

ņāka

ņāka: "kas mazs, niecīgs" (mit â) Erlaa.

Avots: EH II, 112

nonieks

nuonieks, ‡

2) "?": apakš uzvalka bija kāds n. ("kāds niecīgs apģē̦rba gabals") Seyershof (mit uô 2 ).

Avots: EH II, 72

pempucis

‡ pe̦m̂pucis 2 Frauenb. "resnis"; pè̦mpucītis Sermus "mazs, niecīgs bē̦rns".

Avots: EH XIII, 223

setuks

‡ setuks Stom. "pēc dabas niecīgs, gaiļam līdzīgs cilvē̦ks" (Schimpfname). Aus estn. setukas?

Avots: EH XVI, 479

smūdzis

II smūdzis,

1) ein physisch unsauberer Mensch
Freiziņ, (mit ù 2 ) Golg., Saikava, (mit û 2 ) Bauske: dzīvuo kâ smûdži (unsauber, viele zusammen) Wolmarshof, (mit û 2 ) Salis;

2) smùdzis 2 , eine Art Insekt
Golg.; smùdži 2 , kriechende Lebewesen; Mücken Saikava: "nuost, smūdži!" JIgRKr. V, 1, 56. lai cik niecīgs smūdzis, bet atriebības ieruocis katram vare̦ns Seibolt. In der Bed. 2 nebst smudži zu mnd. smûken "kriechen" resp. an. smeygia "schlüpfen", smiúga "kriechen durch" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 531 f.)? Vgl. dazu auch le. smaugs, sowie mûdzis.

Avots: ME III, 970

spenēzis

‡ spenēzis PV. "niecīgs, bet iecirtīgs zē̦ns: maza auguma cilvē̦ks". Vgl. penēzis.

Avots: EH II, 548

vārgs

vā`rgs 2 (li. var̃gas "Not, Elend", apr. wargs "böse", acc. s. wargan "Übel", r. вóрогъ "Feind", serb. vrâg "Teufel") Prl.,

1) Adj., siech; elend
U., (mit ãr ) AP., Arrasch, C., Jürg., Pankelhof, PS., Salis, Siuxt, Widdrisch, (mit ā`r 2 ) Kl., Lubn., Sessw., (mit âr 2 ) Dond., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen: cilvē̦ks... mazs un niecīgs un vārgs Vēr. I, 834. viņš bij maza un vārga auguma 1469. vārgais zemes bārenis Stari I, 145. sīvi kungi, vārga dzīve BWp. 1066. puišiem vārga (Var.: slikta) dzīvuošana BW. 31037, 3. duod, dieviņ,... vārgu tavu auklējumu! 4832. es, māsiņa, tev[i] raudāju, tu vārgā vietiņā 2597I. vārgs ceļš, ein elender Weg U.;

2) Subst., das Elend
Spr. (n. U. nur in genitivischen Verbindungen gebräuchlich); häufiger der Plur. vārgi, das Elend; "dzīves grūtumi" (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine: nebūt[u] liela uzauguse, nebūt[u] vārgu redzējuse BW. 4066. vai gribit munu vārgu vai gaužuos asareņu? 8603, 2. jau vārguos tu ūzaugi, vēl iedeju netikļam FBR. VIII, 143 (aus Rutzau). jī... ciete visus vārgus Pas. II, 143 (aus Kapiņi). vārgi šimā pasaulē vien ir Zvirgzdine. kas bez vārgu pārdzīvās (sc.: dzīvi)? Ulanowska Łotysze 39. nuo tautas kakla vārgus... nuovelsim LW. 1921, I, 11. nedzīvā taiduos vārguos un nabadzībā No 41, 41. aiz manis guļ tikai rūpes un vārgs U. b. 42, 40. nāk vārgs, tas nesaudz ne bagātuos Rainis Tie, kas neaizmirst 64, mūsu laime smagāka nekâ citu vārgs 89. tā nuogrūsta tik dziļā vārgā Rainis. zemes vārgu nest Asp. vārgu dzīve, elendes Leben (in ökonomischer Hinsicht U.): atsvabinājis nuo šās... vārgu dzīves Kaudz. Izjurieši 78, vārgu dzīvuošana, jammervolles Erdenleben U. vārgu nams, ein Krankenhaus U. vārgu zeme, das Jammertal Wid., das Land, wo elendes Leben ist: nedzīvuošu šinī vārgu zemītē BW. 26335, 5 var. vārgu ļaudis, tie dziedāja, bargu kungu maldināmi 133, 1. iekām nāca vārgu tauta (Var.: lē̦nas tautas) 14529, 5 var.;

3) Subst., ein Bedrückter, ein Sklave
Spr. (gew.: ve̦r̂gs): duod, dieviņ, spē̦ku, prātu, neduod uotra vārgam būt! BW. piel. 2 1448 (aus Lös.). vārguot mun kâ vārgam, ka[d] navā labu ļaužu 9277 (aus Lös.), gāju kalpu, gāju vārgu (Var.: kalpiem gāju, vē̦rgiem gāju) 31075, 1. par vārgiem pārduoti (als Sklaven verkauft) Manz. kļūst nu tīri par vārgu un ve̦rgu RKr. VIII, 7.

Zu vãrgt, ve̦r̂gs u. a., s. Trautmann Wrtb. 342, Mikkola WuS. II, 218, Walde Vrgl. Wrtb. I, 320, sowie Švābe Latv. kult. v. I, 1, 228.

Avots: ME IV, 503, 504