nočakstēt

nùočakstêt, intr., eine kurze Weile rascheln, ticken: niedres vien nuočakstēja BW. 13611, 5. nuočakstē̦dami kauli nuokrita pie citiem skeletiem Vēr. II, 4. viņš nuočakstēja kâ aizsmacis sienas pulkstenis A. XX, 212.

Avots: ME II, 769