noīdēt

nùoīdêt, einen murmelnden, leis brülloenden Laut von sich geben Spr.: guovs nuoīd. Refl. - tiês, jämmerlich brummen, brüllen: luopiņi žē̦li nuoīdas Vēr. I, 1133.

Avots: ME II, 790


noīdēt

nùoīdêt, Refl. -tiês: pēc pē̦rkuona spēriena guovis nuoĩdējās Siuxt.

Avots: EH II, 49