nùoļaũt, tr., erlauben, einräumen: tu par daudz tiem vaļu nuoļāvis Asp. Refl. -tiês,

1) erlauben:
vai es viena nuoļāvuos mīt visiem kājiņām? BW. 21726, 1;

2) sich abgeben:
nu ar tādām panckām es arī vairs nenuoļaušuos Purap.

Avots: ME II, 814

nùoļaũt, Refl. -tiês, ‡

3) sterben
Salis: tas suns ilgi muocījās, bet šis te nuoļāvās ātri.

Avots: EH II, 65