nobārt

nùobãrt, tr., durchschelten Spr.: bē̦rnu.

Avots: ME II, 760


nobārt

nùobãrt: tai jis nuosacīja, nuobāra, nuoklaigava uz juos Auleja. ‡ Refl. -tiês, eine Weile schelten (perfektiv): māte uz meitas tai nuobārēs Pas. XIV, 129.

Avots: EH II, 31