noblenst
nùobleñst Ahs., tr., wahrnehmen, bemerken, [beobachten]: uz vienu reizi muļķītis nuoblenž tālumâ uguntuņu LP. IV, 90. es baltu ē̦nu nuoblendu VII, 242. austrumuos jau var nuoblenst pirmās gaismas švītras JR. VII, 145. [meitas labi būs jānuoblenž, kuŗa būs de̦re̦nāka Janš. Čāp. 17.]
Avots: ME II, 763
Avots: ME II, 763