noblīgznāt

nùoblīgznât ["= nùoblauznât" Warkl.] - Refl. - tiês "?" :"nuoblīgznājies"ir ūdens, kas uznācis virspus le̦dus un ir sasalis N - Peb.; [nùoblīgznājies "samircis(kuoks vai cilvē̦ks)" Neu - Bilskenshof].

Avots: ME II, 763


noblīgznāt

nùoblīgznât, Refl. -tiês: "bez panākuma zvejuot un samirkt" Laud., Sessw.

Avots: EH II, 32