nobruzdēt

nùobruzdêt, intr., eine kurze Weile laut poltern: pēc laciņa nuobruzd skurstenī, un zārks ar miruoni ir nuokritis JK. V, 39.

Avots: ME II, 766


nobruzdēt

nùobruzdêt: aizbrauca pāri tiltam, ka nuobruzdēja vien Dunika.

Avots: EH II, 35