nùobrũnêt, nùobrũnuôt Spr., tr., intr.,

1) braun werden:
nuobrūnējuse āda Stari III, 22. te̦kas apstājās pie nuobrūnējušām būdiņām Latv.;

2) [auch nùobrũninât], braun färben:
[vēju un saules nuobrūnināta seja Veselis Saules kapsē̦ta 106].

Avots: ME II, 766

nùobrũnêt,

2): vējā un saulē nuobrūnē̦tā sejā Vindedze 48. ‡ Refl. -tiês, sich braun färben, braun werde
(perfektiv): sejas āda ... vējā un saulē nuobrūnējās Veselis Daugava 1928, S. 425.

Avots: EH II, 35