nùobè̦dât, Sorgen überstehen: nebē̦dāju cita bē̦das, kad tik savas nuobē̦dāju BW. 6581. bē̦da man, liela bē̦da; kas tuo bē̦du nuobē̦dās? (Var.: izbē̦dās) 7575. Refl. - tiês, sich absorgen, sich abhärmen: jaunais ķēniņš par tuo nuobē̦dājies LP. IV, 218.

Avots: ME II, 761

nùobè̦dât,

1): ne viņš vairs nuobē̦dā par savu guodu, ne par savu labumu Dünsb. Skaistā Mile 5; ‡

2) traurig aussehen machen (?):
muni balti vaigi asarām nuomazgāti, ... bēdiņām nuobē̦dāti Tdz. 38164.

Avots: EH II, 31