nùocũkât, tr., beschmutzen, besudeln: visas malas nuocūkātas. [Refl. - tiês, sich beschmutzen: bē̦rns nuocūkājies.]

Avots: ME II, 769

nùocũkât,

1): auch Dunika u. a.; ‡

2) verleumden
Dunika: n. guodīgu cilvē̦ku.

Avots: EH II, 36