nùočučêt, intr., abschlafen: es labu laiku nuočučēju dārzā.

Avots: ME II, 771

nùočučêt, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang (behaglich) abschlafen: nu bē̦rns būs labi nuočučējies Wolm. u. a.

Avots: EH II, 37