nùodibinât, tr., gründen, stiften, begründen: skuolas; savas duomas sīkāki nuodibināt. Refl. - tiês, sich bilden, sich begründen, festen Fuss fassen: neesi vēl ne krietni apskatījies un nuodibinājies Vēr. I, 1460. Subst. nùodibinãjums, die Begründung; nùodibinâšana, das Stiften, Begründen; nùodibinâtãjs, der Stifter, Begründer.

Avots: ME II, 775

nùodibinât, ‡

2) = izdibinât, erforschen, feststellen: jāapspriež un januodibina, kāds brūtei bijis ģē̦rbs Janš. Dzimtene I ² , 281. Refl. -tiês: piekalni, kuŗu mēģinu uzgle̦znuot, tiklīdz laiks kaut cik nuodibinājas Jauns. Raksti VIII, 119.

Avots: EH II, 39